Lai saprastu, kā rodas un attīstās endodontiskas patoloģijas, ir svarīgi izprast dentālo anatomiju (zoba struktūru). Pirmkārt, katram zobam mēs izdalām: kroņa daļu un saknes daļu. Kroņa daļa sastāv no ārējā slāņa – emaljas, vidējā slāņa – dentīna un iekšējās daļas – pulpas. Savukārt saknes daļa sastāv no cementa, zem tā – dentīna un dziļāk – sakņu kanāli, pa kuriem asinsvadi un nervi nokļūst pulpā, nodrošinot zoba inervāciju un asins apgādi.
Kariess ir galvenais iemesls pulpas iekaisumam. Zoba cieto audu sabrukumu rada skābes un baktēriju fermenti. Baktēriju metabolisma produkti nonākot no kariozā bojājuma uz pulpu ir spējīgi izsaukt pulpas iekaisumu. Iekaisuma attīstības ātrums ir atkarīgs no baktēriju penetrēšanas dziļuma un organisma aizsargreakcijām.
Kādas tam ir sekas?
Lielākā daļa no endodontiskajām patoloģijām pārejot hroniskā formā attīstās lēni, nesāpīgi un ilgstoši, bet ir arī tādas, kas parādās ātri, strauji un ar izteiktu simptomātiku – akūtā formā.
Simptomātika var būt dažāda, atkarībā no konkrētas patoloģijas. Vissastopamākā klīniskā izpausme ir nosakāma ar temperatūras kairinātājiem – rodas sāpes uz aukstu vai karstu. Sāpes var izpausties dažādi – asas, prolongētas vai spontānas.
Hroniskajās formās mainās slimības attīstība, kā arī tās simptomi. Ilgstoši noritošajos procesos rodas sāpes uz spiedienu – košļājot vai uzspiežot ar pirkstu. Tādos gadījumos izteiktas sāpes parasti nenovēro, bet jūtams neliels diskomforts.
Kā to novērst?
Parasti šāda veida zobu slimības parādās pie dziļa zoba kariesa, ja netiek ievērotas visas zobu higiēnas normas. Pie šo normu pārkāpšanas pieder slikta mutes dobuma higiēna, zobārsta neapmeklēšana, alkohola lietošana, smēķēšana u.c. Pacientiem, kuriem ir kādas vispārējās medicīniskās saslimšanas, medikamentu lietošana vai ģenētiskie traucējumi ir liels risks saslimt ar kādu endodontisko slimību, tādēļ tiem nepieciešams stingri ievērot visas higiēniskās prasības un savlaicīgi apmeklēt zobārstu.