• Zobu ārstēšana

    Zobu ārstēšana

    Kas tas ir?

    Terapeitiskā zobu ārstēšana ir visbiežākais pakalpojumu veids zobu veselības nodrošināšanai un ārstēšanai. Terapeitiskā zobārstniecība ne tikai palīdz izvairīties no esošajām problēmām, bet arī novērst smagākus iznākumus. Mūsdienās ir pieejams plašs plombējamo materiālu klāsts, un  atkarībā no kavitātes formas, lieluma un lokalizācijas, ārsts var izvēlēties vispiemērotāko.

    Kā tas rodas?

    Galvenais iemesls, kādēļ  jūs nākat ar sūdzībām pie zobārsta- terapeita, ir kariesa veidošanās. Kariess zobos var veidoties dažādu iemeslu dēļ – slikta higiēna, trauma, medikamentu lietošana, nodilums, erozija, ķīļveida defekts u.c. Kariesa attīstība, kā arī aktivitāte, ir ļoti atkarīga no to ietekmējošiem faktoriem: etioloģiskā faktora novēršana un labas mutes dobuma higiēnas uzturēšana, kopā ar fluorīdu lietošanu.

    Patogēnie mikroorganismi, kuri spēj izraisīt kariesu, sasaistoties ar zoba ārējo virsmu sāk vairoties un veido kolonijas. Šīs piesaistīšanās vietas nav visur, bet atrodas noteiktās retentīvās vietās (grūti tīrīšanai sasniedzamajās), piemēram starp zobiem, bedrītēs un fisūrās zobu kožamajās virsmās. Pieaugot kolonijām, mikroorganismi pārceļo uz dziļākajiem zoba audiem, kur turpina vairoties – veidot zobā kariozas masas.

    Kādas tam ir sekas?

    Atkarībā no jau minētajiem kariesa attīstību ietekmējošajiem faktoriem  un pagājušā laika pirms ārsta vizītes, sekas var būt dažādas. Agrīnajās kariesa attīstības stadijās pacientiem rodas nepatīkamas sajūtas uz auksta gaisa kairinātāju, bet vēlīnajās stadijās rodas sāpes uz hipertoniskiem kairinātājiem (salds, skābs, sāļš), temperatūras kairinātājiem (auksts) un mehāniskiem (uzkožot). Sūdzību iemesli var būt ne tikai sāpes, bet arī estētiskas izmaiņas – zobs paliek tumšāks, izveidojas plankums vai jūtams defekts zoba virsmā.

    Kā to novērst?

    Katrs no mums zina, kā uzturēt zobus veselīgus, bet diemžēl ne visiem izdodas to izpildīt. Pats galvenais ir saglabāt labu mutes dobuma higiēnu. Kā to var visveiksmīgāk sasniegt? Obligāti jātīra zobi 2 reizes dienā, no rīta un pirms gulēt iešanas (ideāli- pēc katras ēdienreizes); lietot zobu diegu, lai iztīrītu starp zobu rajonu; lietot fluoru saturošus skalojamos līdzekļus.

    Kad pacients atnāk pie zobārsta ar sūdzībām par sāpēm, ir nepieciešams novērst etioloģisko faktoru – likvidēt kariozās masas, un aizvietot izveidoto, pēc tam, retenetīvo vietu – saplombējot kavitāti.

  • Zobu higiēna

    Zobu higiēna

    Kāpēc nepieciešams veikt higiēnu?

    Katram ir jāapzinās mutes dobuma higiēnas svarīgums, proti, regulāra zobu tīrīšana, diegošana un mutes skalošana, tādējādi nodrošinot zobu aplikuma daudzuma samazināšanos un novēršot zobakmens veidošanās risku, bet tomēr iepriekšminētās higiēnas procedūras nespēj nodrošināt pilnīgu piekļuvi visām zoba virsmām. Šī iemesla dēļ, neskatoties uz regulāru zobu tīrīšanu mājas apstākļos, ir ieteicams apmeklēt zobu higiēnistu vismaz 2 reizes gadā. Svarīgi konsultēties ar zobārstu vai higiēnistu par pareizu kopšanas līdzekļu izvēli – zobu pastu, skalošanas līdzekļiem, zobu birsti, zobu diegu – lai sasniegtu maksimālu efektu.

    Zobu higiēnas procedūra.

     Pirms higiēnas procedūras uzsākšanas ir jāveic mutes dobuma izmeklēšana, kā arī specializētā izmeklēšana, gadījumā, ja ir sūdzības vai tiek diagnosticēta kāda patoloģijā. Kā nākamais tiek novērtēts zobu aplikuma un zobakmens daudzums, ja tā ir ļoti daudz, tad higiēnas procedūru var sadalīt vairākos seansos.

  • Zobu protēzešana

    Zobu protēzešana

    Zobu protēzes mākslīgas detaļas, kuru uzdevums ir novērst zobu kroņu defektus, kā arī daļēji vai pilnīgi aizstāt zobus. Ja zaudēti vairāki vai visi zobi un ja tie nav laikus protežēti, var rasties pārmaiņas apakšžokļa locītavās un deformēties žokļi. Pieaugušiem cilvēka žokļa deformēšanās un manāma palikušo zobu pārvietošanās zobu rindu defektu virzienā noris lēnāk (parasti pēc vairākiem gadiem), bērniem šie procesi ir daudz ātrāki. Dažreiz arī bērniem izgatavo speciālas zobu protēzes, kas aizstāj zaudētus pastāvīgos vai piena zobus, novērš žokļu deformāciju un saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem, kas vēl nav izšķīlušies.

    Pēc konstrukcijas izšķir neizņemamās un izņemamās zobu protēzes. Neizņemamās zobu protēzes nostiprina uz dabiskajiem zobiem. Tās aizstāj tikai trūkstošos zobus, nerada neērtības sajūtu, un pie tām drīz pierod, šādas zobu protezēs nevar izgatavot, ja nav saglabājies pietiekami daudz zobu, uz kuriem balstīt protēzi. Neizņemamās zobu protēzes ir mākslīgie kroņi (izgatavo no zelta, nerūsošā tērauda, plastmasas, porcelāna), tapas zobi (zoba saknē ievadīta metāla tapa, uz kuras nostiprināts mākslīgais kronis) un tiltu protēzes. Neizņemamo zobu protēzes trūkumi: zobi jāapslīpē, dažreiz šīs zobu protēzes ir nepilnvērtīgas no estētiskā viedokļa, jo redzamas metāla (parasti zelta vai nerūsošā tērauda) detaļas. Izņemamās zobu protēzes ieliek pa dienu mutē un vakarā var izņemt. Pilnās (totālās) plates, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba, sastāv no pamatnes, uz kuras nostiprināti mākslīgie kroņi; pie žokļiem un mutes gļotādas tās piestiprinās piesūcoties (piespiež atmosfēras spiediens). Augšžoklī šādas zobu protēzes parasti nostiprinās labi, bet apakšžoklī tās reti izdodas labi nostiprināt, un, lai pie tām pierastu, nereti vajadzīga liela pacietība. Tāpēc apakšžoklī jācenšas saglabāt vismaz vienu zobu, lai būtu iespējams nostiprināt daļējās (parciālās) plates. Tās var būt ar pilnu pamatni, kad protēzes plastmasas pamatne piekļaujas zobu kakliņiem, var būt arī veidotas kā loka protēzes, kurām daļa pamatnes aizstāta ar metāla loku. Loka protēzes ir ērtākas — mazāk traucē skaņu veidošanu, pie tām vieglāk pierast; tās ir labākas arī no zobu saudzēšanas viedokļa, jo zobu parodontu netraucē protēzes pamatne. Lai tās izgatavotu, jābūt saglabātam pietiekamam skaitam zobu, jo uz tiem jāpārnes daļa košanas slodzes.

    Zobu protēzes derīguma ilgums atkarīgs no pārmaiņām žokļu kaulos un palikušajos zobos, vispārējā veselības stāvokļa un vecuma, kā arī no tā, cik ilgi pēc zobu izraušanas protēze gatavota. Ja zobu protēzes gatavo tūlīt pēc zobu izraušanas, zobu ligzdiņām aizaugot ar kaulu, mainās žokļa kaula forma, protēze vairs nav precīza un ir jālabo vai jāpārtaisa. Parasti zobu protēzes gatavo 4—6 nedēļas pēc zobu izraušanas. Zaudētu priekšzobu gadījumā, kā arī atsevišķu profesiju pārstāvjiem (skolotājiem, aktieriem) zobu protēzes izgatavo pirmajās dienās pēc zobu izraušanas (agrīnā protezēšana). Šādas zobu protēzes nav pilnvērtīgas, tās paredzētas galvenokārt kosmētiskajam efektam un pirmajās nedēļās parasti jāaizstāj ar jaunām, precīzākām zobu protēzes. Atkarībā no veida zobu protēzes kalpo 5—6 g. (var būt arī ilgāks laiks, sevišķi, ja lieto zobu apvalku kroņus un tiltus), pēc tam zobu protēzes jāpārtaisa. Bērnu zobu protēzes parasti ir pagaidu protēzes: pēc pusgada, gada vai nedaudz ilgāka laika tās pārtaisa vai arī, zobiem šķiļoties, vairs nelieto.

  • Endodontija

    Endodontija

    Kas tas ir?

    Dažreiz cilvēkam ir jāizvēlas starp zoba ekstrakciju (izraušanu) vai tā saglabāšanu pateicoties zoba kanālu apstrādei un pildīšanai, saglabājot tā funkciju un estētiku vairāku gadu garumā.

    Endodontija veic sakņu kanālu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Mūsu iestāde ir aprīkota ar digitālo rentgenoloģisko aparatūru, mūsdienīgiem instrumentiem un augstas kvalitātes materiāliem.

    Kā tas rodas?

    Lai saprastu, kā rodas un attīstās endodontiskas patoloģijas, ir svarīgi izprast  dentālo anatomiju (zoba struktūru). Pirmkārt, katram zobam mēs izdalām: kroņa daļu  un saknes daļu. Kroņa daļa sastāv no ārējā slāņa – emaljas, vidējā slāņa – dentīna un iekšējās daļas – pulpas. Savukārt saknes daļa sastāv no cementa, zem tā – dentīna un dziļāk – sakņu kanāli, pa kuriem asinsvadi un nervi nokļūst pulpā, nodrošinot zoba inervāciju un asins apgādi.

    Kariess ir galvenais iemesls pulpas iekaisumam. Zoba cieto audu sabrukumu rada skābes un baktēriju fermenti. Baktēriju metabolisma produkti nonākot no kariozā bojājuma uz pulpu ir spējīgi izsaukt pulpas iekaisumu. Iekaisuma attīstības ātrums ir atkarīgs no baktēriju penetrēšanas dziļuma un organisma aizsargreakcijām.

    Kādas tam ir sekas?

    Lielākā daļa no endodontiskajām patoloģijām pārejot hroniskā formā attīstās lēni, nesāpīgi un ilgstoši, bet ir arī tādas, kas parādās ātri, strauji un ar izteiktu simptomātiku – akūtā formā.

    Simptomātika var būt dažāda, atkarībā no konkrētas patoloģijas. Vissastopamākā klīniskā izpausme ir nosakāma ar temperatūras kairinātājiem – rodas sāpes uz aukstu vai karstu. Sāpes var izpausties dažādi – asas, prolongētas vai  spontānas.

    Hroniskajās formās mainās slimības attīstība, kā arī tās simptomi. Ilgstoši noritošajos procesos rodas sāpes uz spiedienu – košļājot vai uzspiežot ar pirkstu. Tādos gadījumos izteiktas sāpes parasti nenovēro, bet jūtams neliels diskomforts.

    Kā to novērst?

    Parasti šāda veida zobu slimības parādās pie dziļa zoba kariesa, ja netiek ievērotas visas zobu higiēnas normas. Pie šo normu pārkāpšanas pieder slikta mutes dobuma higiēna, zobārsta neapmeklēšana, alkohola lietošana, smēķēšana u.c. Pacientiem, kuriem ir kādas vispārējās medicīniskās saslimšanas, medikamentu lietošana vai ģenētiskie traucējumi ir liels risks saslimt ar kādu endodontisko slimību, tādēļ tiem nepieciešams stingri ievērot visas higiēniskās prasības un savlaicīgi apmeklēt zobārstu.

  • Ķirurgija

    Ķirurgija

    Mūsu klīnikā ķirurģiskās operācijas veic pieredzējuši un kompetenti speciālisti. Ķirurģija ir zobārstniecības nozare, kura pirmkārt ļauj pareizi un precīzi diagnosticēt dažādas zobu, kaulu un mutes dobuma mīksto audu saslimšanas, kā arī veikt atbilstošu to ārstēšanu. Protams, šāda veida ārstēšana sevī ietver manipulācijas, kas ir saistītas ar iejaukšanos cietajos un mīkstajos audos.

    Mēs veicam:

    • neizšķīlušos un daļēji šķīlušos zobu ekstrakcijas,
    • zobu sakņu galu ķirurģijas,
    • incīzijas,
    • «sinus-lift» operācijas,
    • implantāciju,
    • abscesu ārstēšanu,
    • kaula augmentāciju (kaula transplantāciju).
  • Implantoloģija

    Implantoloģija

    Kas ir zobu implanti?

    Implants ir no tīra titāna izgatavota maza skrūvīte, kas, imitējot zoba sakni, tiek iedzīvināta kaulā. Mūsu stomatologi uzstādīs uz implanta kroni, kurš būs identisks dabīgam zobam. Implantus izmanto šādos gadījumos: aizpildīt vienu vai vairāku iztrūkstošu zobu vienības, kā arī implanti var kalpot par balstu totālām zobu protēzēm. Implantoloģija jau kopš 1983. gada ir guvusi atzinību kā zobārstniecības metode, kas balstīta uz plašiem zinātniskiem pētījumiem.
    No kā ir izgatavots implants?

    Implanti ir izgatavoti no tīra titāna, kuru plaši pielieto arī vispārīgajā medicīnā un tas neizraisa alerģiskas reakcijas.

    Indikācijas implantācijai:

    Defektu aizvietošanai; kā balsts keramiskiem tiltiem; izņemamo protēžu fiksācijai.

    Kādi norādījumi ir implantācijai, un vai ir iespējami riski?

    Galvenie priekšnoteikumi implantācijai ir pietiekošs kaula apjoms un laba mutes dobuma higiēna. Neskatoties uz to, ka uz titāna implantiem nevar rasties kariess, ir ieteicama regulāra to kontrole, lai sasniegtu pozitīvu gala rezultātu.

    Cik ilgi kalpo implants?

    Laiks, kurš ir nepieciešams implantācijai, katram pacientam ir individuāls – tas lielā mērā atkarīgs no vispārējā mutes dobuma veselības stāvokļa. Pēc pacienta detalizētas apskates un analīzes, mūsu speciālists sastādīs ārstēšanās plānu individuāli katram pacientam. Atkarībā no pacienta vecuma, dzimuma, vispārējā veselības stāvokļa un kaitīgiem ieradumiem implanta stabilizācijas periods kaulā var aizņemt no 2 līdz 6 mēnešiem. Turpmākā ārstēšana ir atkarīga no protezēs veida, taču parasti nepieciešamas aptuveni 2 – 6 nedēļas.

    Zobu higiēnas procedūras galvenais mērķis ir mīkstā un cietā aplikuma noņemšana visās zobu virsmās, smaganu kabatu profilaktiska iztīrīšana un patoloģisko baktēriju skaita samazināšana. Katram cilvēkam ieteicams apmeklēt zobu higiēnistu 2 reizes gadā, bet pacientiem ar periodontālām saslimšanām – vismaz 4 reizes gadā.

    Cik ilgi aizņem implantācijas procedūra?
    Laiks, kurš ir nepieciešams implantācijai, katram pacientam ir individuāls – tas lielā mērā atkarīgs no vispārējā mutes dobuma veselības stāvokļa. Pēc pacienta detalizētas apskates un analīzes, mūsu speciālists sastādīs ārstēšanās plānu individuāli katram pacientam. Atkarībā no pacienta vecuma, dzimuma, vispārējā veselības stāvokļa un kaitīgiem ieradumiem implanta stabilizācijas periods kaulā var aizņemt no 2 līdz 6 mēnešiem. Turpmākā ārstēšana ir atkarīga no protezēs veida, taču parasti nepieciešamas aptuveni 2 – 6 nedēļas.

    Zobu aplikums un zobakmens.

    Zoba aplikums ir mīksta, baltas krāsas substance, kas rodas no ēdiena paliekām, baktēriju vielmaiņas galaproduktiem un bojā gājušajiem mikroorganismiem. Ja mutes dobuma kopšana netiek veikta regulāri, aplikumam uzkrājoties, tas sāk mineralizēties un uz zoba veidojas zobakmens. Aplikums visvairāk uzkrājas konkrētās vietās uz zoba, tas ir, gar smaganu malu, zobu kakliņu rajonā, zoba kožamās virsmas rievās un bedrītēs. Daži produkti, piemēram, cukura saturošie produkti, kafija, melnā tēja, pastiprina aplikuma uzkrāšanos. Stipri ietekmē arī smēķēšana – nikotīns veicina periodonta slimības un pavājina periodonta audu spēju nodrošināt smaganu rievas attīrīšanos. Tādējādi zem mineralizēta aplikuma var attīstīties kariozs bojājums, bet apkārt tam smaganu slimības – gingivīts, neārstētos gadījumos arī periodontīts.

  • Periodontoloģija

    Periodontoloģija

    Kas tas ir?

    Periodontoloģija ir zobārstniecības nozare, kura nodarbojas ar smaganu un periodonta audu (audi, kuri savieno zobu ar smaganām un kaula ligzdiņu) patoloģiju ārstēšanu. Problēmas, kuras pēta šī nozare, ir cieši saistītas ar orālo patoloģisko mikrofloru, un  visizplatītākā pazīme tam ir smaganu asiņošana. Daudzi no mums ir ar to saskārušies –  tīrot zobus vai iekožoties  ābolā. Tāpat kā pārējās zobārstniecības jomas, arī  periodontoloģija ir cieši saistīta arī ar estētisku nepilnvērtību izlabošanu. Smaganu recesija (zobu pagarināšanās), kam seko zobu kakliņu atsegšanās; smaganu hipertrofija, kad smagana kļūst tūskaina, aizsedzot daļu zoba kroņa.

    Kā tas rodas?

    Sliktas higiēnas dēļ, mikroorganismi nonākot periodontāla spraugā (platums starp zoba virsmu un smaganu) vairojas un izdala toksīnus, kuri apdraud smaganu audu veselību. Mikroorganismu attīstība un vairošanās ir tieši atkarīga no vispārējā organisma veselības stāvokļa, medikamentu lietošanas, ģenētiskās patoloģijas klātbūtnes, grūtniecības un pubertātes periodiem, alkohola lietošanas, nesabalansēta uztura, bet galvenokārt – no smēķēšanas.
    Kādas tam ir sekas?

    Kā jau tika minēts, smaganu asiņošana ir primārās gingivīta sekas. Progresējot tam, process var pāriet uz periodonta audiem un alveolāro kaulu (kauls, kas balsta zobus). Ja process netiek apturēts šajā stadijā, tas progresē un pakāpeniski tiek zaudēts zoba kaula balsts, zobs kļūst kustīgs, līdz tiek zaudēts. Šādā klīniskā situācijā ir grūti sastādīt ārstēšanas plānu, balstītu uz implantāciju. Tomēr katram pacientam ir specifiska slimības attīstības gaita, līdz ar to katram gadījumam ir jāpieiet individuāli.

    Kā to novērst?

    Profilakses pamatā ir regulāra un pareiza zobu tīrīšana un diegošana, kā arī regulāra (ne mazāk kā 2 reizes gadā) higiēnista apmeklēšana. Pubertātes vecumā (12-16 gadiem) kā arī grūtniecības laikā bieži vien novērojama smaganu asiņošana, kas ir tipiska šī perioda pazīme, tā  hormonālās aktivitātes dēļ.

  • Bērnu zobārstniecība

    Bērnu zobārstniecība

    Vecāki ir atbildīgi par savu bērnu mutes veselību. Viņiem ir jārūpējas par to, lai līdz 10 g.v. bērnu zobi būtu pārtīrīti. Šajā laikā posmā, būtiska nozīme ir piena zobu saglabāšanai, jo tie ietekmē nākamā pastāvīgā sakodiena veidošanos. Bērnu zobārstniecība būtiski atšķiras no pieaugušo zobārstniecības, jo notiek zobu maiņa no piena zobiem uz pastāvīgajiem, līdz ar to ir vienmēr jāņem vērā tas, ka zem piena zobiem atrodas tie, kas šķiļas un tos nedrīkst satraumēt.

    Mūsu zobārstniecībā, bērni var saņemt visus nepieciešamos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, zobu ārstēšanu, kvalitatīvu mutes higiēnu, zobu virsmu pārklāšanu ar speciālu laku, kas aptur kariozos procesus.

    Mūsu klīnikas bērnu zobārsti ir augstas klases speciālisti, kuriem ir liela pieredze strādājot ar bērniem. SIA «Valis» speciālisti nodarbojas ne tikai ar kariozu zobu ārstēšanu, bet arī zobu traumu gadījumā.

    Svarīgi pieminēt, ka mātes mutes dobuma stāvoklis un attieksme pret to tieši atspoguļo  bērna tālāko attieksmi pret to un vēlmi uzturēt savus zobus veselīgus. Pirmie zobi bērnam šķiļas 1 g.v. Šajā vecumā ir obligātas prasības vecākiem:

    • sākt zobu tīrīšanu ar birsti no brīža kad izšķīlies pirmais piena zobs,
    • tīrīt ne mazāk par 1 min.,
    • ir ieteicams atteikties no barošanas (mākslīgas vai dabiskas) naktī uzreiz pēc 1 g.v., kad mutē parādās pirmie zobi,
    • ja bērnam tiek diagnosticēts kaut viens kariozs piena zobs, ir obligāti nepieciešams apmeklēt zobārstu katrus 3 mēn.,
    • lietot fluorīdu saturošo zobu pastu ar fluora koncentrāciju ne mazāk par 1000ppm (part per million).

    Grūtniecības laikā sievietēm nedrīkst aizmirst arī par sava mutes dobuma veselību. Ir vēlams salabot visus zobus, ievērot mutes dobuma higiēnu, jo iekaisuma procesa toksīni, piemēram, ja mātei ir periodontīts, nonāk asinīs un var provocēt priekšlaicīgas dzemdības. Šajā periodā sievietēm ir arī ieteicama D3 vitamīna papildus lietošana, jo tas uzlabo bērna attīstību, tātad arī zobu, kā arī samazina priekšlaicīgu dzemdību risku. Īpaši tas būtu jāņem vērā, ja grūtniecības periods ir rudens/ziemas sezonā.

  • Zobu balināšana

    Zobu balināšana

    Zobu balināšanas veidi.

    Visi zobu balināšanas veidi iedalās  profesionālā un mājas apstākļos veiktā balināšanā. Profesionālu balināšanu, veic zobārstniecības klīnikā. Pie šīs kategorijas pieder fotobalināšana, ar lāzeru, ķīmiska, endobalināšana. Katrai no šīm metodēm ir savas indikācijas un kontrindikācijas. Balināšana mājas apstākļos notiek ar tādiem materiāliem, kurus pacients var brīvi nopirkt veikalā un lietot mājās, bez specialista uzraudzības. Šeit runa iet galvenokārt par balinošām zobu pastām, speciālām balināšanas plāksnītēm utt.,taču neprofesionāli lietojot šos balināšanas veidus, pastāv risks neatgriezeniski sabojāt zobu emalju, iegūt nopietnu zobu jutīgumu. Bet pastāv arī profesionāls balināšanas veids, ko var veikt mājas apstākļos- sekojot zobārsta norādēm, tādā veidā  iegūstot žilbinošu smaidu un saglabājot zobu veselīgumu – balināšanas kapju sistēma.

    Balināšanas efektivitāte.

    Mājās veicama profesionālā zobu balināšana ir  efektīva, bet, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nepieciešams veikt balināšanai nepieciešamos pasākumus. Runājot par mājās veicamām balināšanas sistēmām, visefektīvākās ir tās, kuru sastāvā ietilpst ūdeņraža peroksīds vai karbamīdā peroksīds. Visiem pārējiem līdzekļiem, kuri nesatur minētos savienojumu, ir tikai laba aplikuma attīrīšanas un zobu pulēšanas spēja. Būtiski minēt, ka dažādiem pacientiem, kuri lieto vienu un to pašu līdzekli, rezultāts var atšķirties. Vislabākais un ātrākais efekts tiek sasniegts tiem pacientiem, kuru zobi ir dzeltenīgā tonī, sliktāk balinās zobi ar pelēcīgo toni.

    Zobu balināšanas gēls.

    Dažādām metodēm, profesionālai un balināšanai mājas apstākļos, tiek lietoti speciālie balināšanas gēli, kuriem aktīvā viela ir ūdeņraža peroksīds vai karbamīds. Dažreiz preparāta sastāvā ietilps kalcija fosfāts, fluors vai kālija nitrāts, emaljas bojājuma profilaksei, kā arī sniedzot zobam spožu izskatu pēc procedūras. Bieži balināšanas gēlam tiek pievienoti savienojumi ar nomierinošu un pretsāpju darbību uz zobiem un smaganām.

    Zobu balināšanas procedūra.

    Balināšanas procedūras gaitā ir svarīga  precīza lietošanas protokola ievērošana. Pirms balināšanas uzsākšanas, nepieciešams:

    • uzzināt zobu emaljas krāsas izmaiņas iemeslu;
    • veikt rentgenoloģisku periodonta izmeklēšanu;
    • novērtēt smaganas un mīkstos mutes dobuma audus;
    • novērtēt kopējo zobu stāvokli.

    Balstoties uz iegūtiem datiem, zobārsts izlemj kura no balināšanas metodēm ir vispiemērotākā konkrētam pacientam. Tālāk seko obligāta profesionāla zobu higiēna. Pirms un pēc procedūras tiek veikta remineralizācijas terapija. Profesionāla zobu balināšana notiek zobārstniecības iestādē, un to veic zobārsts vai higiēnists. Zobu virsma tiek pārklāta ar plānu gēla slāni, kurā aktīvās vielas  koncentrācija ir  ne mazāk kā 30%, kura aktivizējas ar gaismas stariem vai darbojās ķīmiski, pati par sevi. Prolongēta balināšana ir atkarīga no konkrētas balināšanas metodes, bet visbiežāk nepieciešams tikai viens apmeklējums. Mājās veicamai profesionālai  zobu balināšanai zobārstniecības klīnika izgatavo individuālas kapes, kā arī pacients pats var izvēlēties vispiemērotāko gēla variantu. Atkarība no gēla koncentrācijas, atšķiras kapes turēšanas laiks mutē. Pašu procedūru pacients veic pats, mājās, balstoties uz zobārsta norādēm. Gēlu aplicē kapas iekšējās virsmās (virsma vērsta pret zobu), un tur mutē vienu vai divas reizes dienā, vai uz visu nakti. Viss process var turpināties no nedēļas līdz mēnesim, vai, kamēr  tiek sasniegts vēlamais rezultāts.

    Balinātu zobu efekts ilgst no pusgada līdz pat diviem gadiem. Precīzi pateikt, cik ilgi efekts saglabāsies, ir ļoti grūti, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Lai saglabātu efektu ilgstoši, tiek rekomendēts lietot atbilstošus balinošus līdzekļus  lietošanai mājās – zobu pastas vai skalojamie līdzekļi, kā arī jāievērtē diēta. Laba mutes dobuma kopšana un regulāra profesionāla zobu tīrīšana arī nodrošina balta, žilbinoša  smaida saglabāšanu uz ilgu laiku.

    Cik ilgi efekts ilgst?

    Balinātu zobu efekts ilgst no pusgada līdz pat diviem gadiem. Precīzi pateikt, cik ilgi efekts saglabāsies, ir ļoti grūti, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Lai saglabātu efektu ilgstoši, tiek rekomendēts lietot atbilstošus balinošus līdzekļus  lietošanai mājās – zobu pastas vai skalojamie līdzekļi, kā arī jāievērtē diēta. Laba mutes dobuma kopšana un regulāra profesionāla zobu tīrīšana arī nodrošina balta, žilbinoša  smaida saglabāšanu uz ilgu laiku.

    Zobu balināšana: pirms un pēc procedūras.

    Pirms procedūras uzsākšanas, zobārstam obligāti jāpabrīdina pacients par to, ka rezultāts var viņu neapmierināt. Īpaši tas attiecās uz sarežģītiem zobiem, piemēram endodontiski ārstētu zobu balināšana. Zobārstam jāpabrīdina pacientu par atkārtotiem apmeklējumiem, kā arī par esošo restaurāciju maiņu. Plombu, mākslīgo kroņu, venīru un implantu balināšana nav iespējama. Uzreiz pēc balināšanas nedrīkst smēķēt, dzert sarkano vīnu vai kafiju, kā arī ēst produktus ar stipru zobu pārkrāsošanas risku – sarkanas ogas, krāsainu pārtiku.

    Komplikācijas pēc balināšanas.

    Visizplatītākā problēma, ar kuru saskaras pacienti pēc zobu balināšanas – zobu paaugstināta jūtība. Gēlam iedarbojoties, zobi zaudē šķidrumu un rodas sāpes, bet ar laiku šķīduma koncentrācija atjaunojas. Remineralizējoša terapija pirms procedūras un speciālo preparātu lietošana (fluora gēla), palīdz neitralizēt sāpes. Paaugstinātu jūtīgumu palīdz noņemt arī pretsāpju līdzekļi.

    Zobu balināšanas kontrindikācijas.

    Vai Jums drīkst veikt balināšanas procedūru, var pateikt vienīgi Jūsu zobārsts, pēc diagnostikas. Šāj procedūrai, kā arī visām pārējam, ir savas kontrindikācijas, kuru neievērošana, pacientam palielina risku saslimt ar nopietnām mutes dobuma patoloģijām. Šīs kontrindikācijas ir:

    • daudzi kariozi bojājumi,
    • zobu nodilums un plaisas,
    • smaganu saslimšanas,
    • ortodontisko aparatūru nesēšana,
    • recesijas,
    • alerģijas,
    • grūtniecības un barošanas ar krūti laikā.

    Zobu balināšana priekšrocības un trūkumi.

    Balti zobi piestāv visiem un ļauj izskatīties jaunākam. Iespēja dabūt ātru estētisko rezultātu par salīdzinoši nelielu samaksu – noteikti ir balināšanas priekšrocības, bet ir arī trūkumi. Iespējams iegūt palielinātu zobu jutīgumu procedūras laikā  un pēc procedūras. Pie trūkumiem arī var pievienot profilaktiskos pasākumus pēc zobu balināšanas, tādēļ, ka ne visi pacienti ir gatavi atteikties no smēķēšanas vai kafijas dzeršanas. Tāpēc pirms zobu balināšanas, apdomājiet, vai esat gatavi padarīt savu smaidu gaišāku un izvēlēties tam vispiemērotāko veidu.